Pravietojumu uzticības kritēriji un garanti.

1. Kā tie sasakņojas ar Dieva Vārdu (Gal. 1:8)

2. Kādi ir augļi pravietotāja dzīvē (Mt. 7:15-20)

3. Kam tiek dota slava un gods (Jņ. 16:13-15)

4. Kā un vai piepildās pravietojumi (5.Moz. 18:21,22)

5. Vai pravietojumi tuvina Dievam (5.Moz. 13:1-3)

6. Vai tas atnes dzīvību vai verdzību (Rom. 8:14-16)

7. Kāda ir gara iekšējā liecība par to (1Jņ. 2:20)

8. Vai pravietotājs ir uzticīgs 10-ai tiesai (Lk. 16:10-12)

9. Vai pravietojums atnes nosodījumu (kas nedrīkst būt), vai arī stiprinājumu, iepriecu un mieru (1.Kor. 14:3)

     Baznīca cieš no miesiskuma

1. Pašpārliecinātībā, bet ne Dieva ticībā.

2. Entuziasmā, bet ne Svētā Gara degsmē.

3. Sentimentā, bet ne Dieva mīlestībā.

4. Manipulācijā, bet ne Svētā Gara vadībā.

5. Kontrolē, bet ne Svētā Gara brīvībā.

6. Nespējā saprast citus.

7. Kalpošanā Burtam, bet ne Garam.

8. Gudrībās trūkumā jeb pašgudrībā.

9. Līdzsvara trūkumā jeb galējībās.

10. Naivumā (tieksme pārāk ticēt visam; lētticība; bezanalītiska domāšana; pieredzes trūkums).

11. Humānismā

12. Dvēseliskā jutekliskumā.

13. Reakcija uz vajadzību, bet ne Svēto Garu.

14. Liekulībā, bet ne sirds atvērtībā, īstumā.

15. Centienos ticēt nevis TICĒT.

Juris Liepa

    Gudrība

    Dievišķs padoms sastāv no dievišķas patiesības un tās praktiska pielietojuma. Gudrība ir pats galvenais; tādēļ centies iegūt gudrību, un ar visām pūlēm dzenies pēc saprašanas (Sal.p. 4:7). Gudrība ir pati lielākā vajadzība tavā dzīvē. Gudrība piešķir ilgu, labu dzīvi, bagātību, godu, baudu, mieru.

    Zināšanas ir faktu iegūšana, izpratne ir faktu skaidrošana, bet gudrība ir faktu pielietošana.

    Ar zināšanām nepietiek, ir vajadzīga gudrība.

    Ir divi gudrības veidi. Šīs pasaules gudrība ir no zemes, juteklīga, velnišķīga (Jēk. 3:15), tādēļ pasaulē ir tik daudz sajukuma, pārpratumu un karu. Dieva gudrībai piemīt Dieva raksturs, un tā nes mieru. Ar pasaulīgu gudrību nav iespējams atrisināt konfliktus starp gaismu un tumsu. Iespējams, ka psiholoģija spēj mūsdienās ko līdzēt, taču, ja tā nesaskan ar Dieva Vārdu, tā radīs vienīgi sajukumu un haosu. Tev ir vajadzīga dievišķā gudrība, kuru Svētais Gars atklāj Dieva Vārdā.

    Dievbijība attur no ļauna. Kur tās nav, nekas neattur cilvēkus darīt ļaunu. Dievbijība ir gudrības iesākums (Ps. 111:10), jo gudrības iesākums ir vairīties no ļauna. Sātanam ir zināšanas, taču nav gudrības, jo viņam nav dievbijības, lai vairītos no ļauna.

    Tas, kurš bīstas to Kungu un kuram ir Dieva gudrība, valda pār velnu. Jēzus nāca, lai izārdītu velna darbus. Viņš ir darīts mums par gudrību, taisnību, svētību un atpirkšanu. Viņa gudrība izārda velna darbus, un tāpēc mums ir vajadzīga viņa gudrība.

    Ja mums trūkst gudrības, mēs varam to lūgt Dievam, kurš apsola to dot neierobežotā daudzumā. Dievam piemīt visas zināšanas. Dieva gudrība nav daļēja. Mēs visu redzam daļēji un nepilnīgi (1.Kor. 13:12). Mūsu acis ir aizmiglotas, un mēs neredzam un nesaprotam pilnībā, taču mēs esam gudri, ja paļaujamies uz dzīvo Dievu, kurš ir pilnīgs un kuram ir visas zināšanas un gudrība. Mēs rīkojamies gudri, ja paļaujamies uz Dievu. Atsacīšanās paļauties ir ticības un gudrības trūkums. Nepaļauties uz Dievu ir muļķīgi! Gudrības trūkuma pierādījums ir to, piemēram, vielu lietošana, kas var mūs nogalināt – alkohols, tabaka, marihuāna, kokaīns, pārmērības uzturā.

No Edvīna Luisa Kola grāmatas „Unikāla sieviete”

    Dieva vadības prioritāte

    Mt. 16:22-26

    Pēteris ņēma Jēzu pie rokas un iebilda: „Tas ir neiespējami Kungs, tas nedrīkst notikt!”

    Bet Jēzus nenovirzījās no Sava ceļa, teikdams, Pēteri, ej nost, pazūdi sātan! Tev nav saprotami Dieva ceļi.

    Tad Jēzus pievērsās saviem mācekļiem: „Katrs, kas vēlas nākt ar Mani, lai ļaujas manai vadībai. Jūs neesat vadībā, vadu Es.   Nebēdziet no ciešanām, pieņemiet tās. Sekojiet man un es parādīšu kā. Paši jūs galā netiksiet. Sevis aizliegšana ir mans ceļš. Tas ir ceļš, kurā jūs sastapsiet savu patieso „es”. Tiecoties iegūt pasauli, jūs pazaudēsiet sevi. Ko gan jūs varat dot par savas dvēseles atpestīšanu?

 no „The Message Bible”

    Jņ. 5:30

    Es neko nespēju darīt Pats no sevis. (t.i. neatkarīgi, pa savam), bet tikai atbilstoši tam, kā mani māca Dievs, dodot savus rīkojumus. Es pieņemu tādu lēmumu, kādu Man pavēlēts pieņemt. Kad balss atnāk pie manis, Es izdaru savu lēmumu. Tieši tā kā dzirdu, tā arī spriežu un mans spriedums ir taisns (taisnīgs un pareizs), jo Es nemeklēju savu gribu un nesekoju Savām interesēm (vēlmēm) – es nevēlos izpatikt Sev saviem mērķiem, bet gribu izpatikt un veikt tēva gribu, kas Mani sūtījis.

No „The Amplified Bible”

    Я ничего не могу творить Сам от Себя – независимо, по Своему, - но лишь в соответствии с тем, как учит меня Бог  и даёт Свои распоряжения. Я принимаю такое решение, какое Мне велено принять. Когда голос приходит ко мне, Я выношу Своё решение. В точности как слышу, так и сужу, и суд Мой праведен (справедлив и правилен), ибо не ищу Своей воли и не преследую Своих интересов – Я не желаю угождать Себе  и Своим целям, но хочу угождать и творить волью пославшего Меня Отца.

no „The Amplified Bible”

    Gal. 3:1-3

    Jūs nabaga dumjie, neprātīgie, neapdomīgie un nesaprātīgie galatieši ! Vai kāds jūs ir apmānījis, vai veselais saprāts jūs ir pametis ? Ir noticis kaut kas traks, jo jūs acīmredzot, vairs neredzat Jēzu krustā sisto. Viņa upuris pie krusta jums ir bijis pietiekami skaidri parādīts.

    Ļaujiet man jums uzdot jautājumu. Kā sākās jūsu jaunā dzīve? Vai tā bija kā trakiem strādāt, lai izpatiktu Dievam jeb lai piepildītu Dieva aicinājumu jūsu dzīvē pašu spēkiem? Vai jūs turpināsiet šo trakumu? Jo tikai traki cilvēki domā, ka viņi saviem spēkiem var pabeigt to, ko iesācis Dievs.

    Ja jūs neesat pietiekami gudri vai spēcīgi, lai to iesāktu, kā gan jūs to domājat pabeigt? Vai jūs velti esat gājuši cauri šim sāpīgam mācību procesam? Tā nav pilnīga izgāšanās, bet tā būs, ja jūs tā turpināsiet.

no „The Message Bible”

    Ikviena problēma nav lielāka par Dievu, tāpēc Jēzus kā ceļš nav problēma, bet ir izeja no tās. Dieva Ceļš Jēzus neved mūs uz problēmu, bet cauri problēmai. Mēs esam problēmās tikai tik ilgi, cik garš ir pats Ceļš šajā problēmā to ejot. Problēma iznīcina, Jēzus rada. Pirmais ir Nāve, otrais – Dzīvība un pēdējais ir stiprāks par pirmo.

    Jēzus dzīvo Savu dzīvi mūsos, lai mēs dzīvotu Viņa dzīvi sevī. Jēzus dzīvo mūsu dzīvi tikai tik lielā mērā, cik lielā mērā tas atbilst Viņa plānam, gribai un nodomiem par mums un mūsu aicinājumu viņā.

    Ļaunā un labā” atzīšanas koks tika stādīts Ēdenes dārzā nevis tāpēc, lai dotu mums iespēju kļūdīties (kas arī notika), bet gan lai tiktu pārbaudīta un pierādītos mūsu patiesā paklausība Dievam mīlestībā. Dievs ir mīlestība, ko var atklāt tikai Jēzus upuris, tāpēc cilvēkiem „vajadzēja” krist grēkā, lai tas iepazītu šo Dieva mīlestības apslēpto pusi – Dievs ir gatavs atdot Savu dzīvību mūsu dēļ, lai mūs glābtu. Bez tam, šāds Dieva solis ļauj ienākt cilvēkā tādai pārliecinošai gara atziņai kā – pilnīga atkarība un nepieciešamība pēc Dieva viņa dzīvē.

Juris Liepa

    ПЛОТЬ это тело, которое чувственно, управляемо животными инстинктами и контролируемо человеческой природой, а не Духом Божьим.

pēc «Толковый Словарь Новозаветных слов Вайна»

    KĀRDINĀJUMS (pēc Vaina grieķu val. skaidrojošās vārdnīcas) ir pārbaudījums, ko ir pieļāvis Dievs, lai vestu mūs pie atziņas, ka esam bezspēcīgi un pilnīgi atkarīgi no Dieva. Kārdinājums ir grūtības, kas nāk kā svētība, jo tās mērķis ir palīdzēt mums garīgi augt.

    Pārbaudījumi ir veids kādā tieksmju vesti, lai nonāktu grūtās situācijās ejot šo garīgās sagatavošanas ceļu. Ja mēs gribam iet pa vieglu ceļu, tad izvēle kļūt par kristieti nav tā pareizākā.

No Džoisas Maieres TV „Dzīvības Vārds”

    Vadība vai darbība

    Dieva personīgā griba atklājas caur atklāsmi nevis caur darbošanos. Mums ir pavēlēts: „STAIGĀJIET GARĀ!”

    Reliģija ir sātana stratēģija kā cilvēku novērst no Dieva. Velns vēlas, lai tu savu dzīvi īstenotu pēc noteiktiem standartiem, likumiem, mācībām un programmām tā, lai tu, pēc savas labākās sirdsapziņas darbodamies pēc tām, kļūtu, pēc pasaules uzskatiem, labs kristietis. Sātans uzstāda savus standartus, pielietojot cilvēciskus modeļus. Dievs vēlas, lai mūsu dzīvē izpaustos Kristus dzīvība. Dieva griba var tikt īstenota tikai caur šo dzīvību.

    Dieva griba nav būt nodarbinātam tikai tādēļ, ka tā ir pieņemts. Ticība ir Kristus darbība cilvēkā, pretējā gadījumā tā būs nedzīva. Ticības līmenis ir tas pats, kas spēks, ar kādu Kristum iespējams darboties pie un caur mums.

    Ticības līmenis būs vienāds ar mūsu iespēju līmeni sadzirdēt vārdu no Dieva un darboties Svētā Gara spēkā saskaņā ar to.

    Kristietis, kas sevi ir nodevis Dievam, daudzas reizes savā dzīvē var palikt pilnīgi viens. Būs pat tā, ka, līdz ko tu sāksi aktīvi cīnīties par Jēzus Kristus personiskās gribas izpildīšanos tavā dzīvē un, lai Viņš kļūtu par tavu dzīvību, šī pasaule tevi pārstās saprast.

    Šodienas reliģijai patiešām nav vietas cilvēkā, kurā pārdabiskā veidā darbojas Kristus. Kad parādās persona, kas spēj darboties tādā līmenī, kam pieder atbildētas lūgšanas dzīvība, kura sirds slavē Dievu bezizejas priekšā un kas pastāvīgi gūst uzvaras apstākļu ielenkumā, tad pārējā pasaule tūlīt ir gatava paziņot: „Ar šo cilvēku kaut kas nav kārtībā! Viņš visu laiku jūtas labāk nekā mēs.”

no Mikija Bonera grāmatas „Kā uzzināt Dieva gribu manā dzīvei?”

     Pacietība

    Pacietība ir viens no svarīgākiem kristiešu tikumiem. Mums jābūt pacietīgiem, lai spētu staigāt kā Svētais Gars vada. Dievs nesteidzas. Ja gribam staigāt Svētā Gara vadībā, tad jāatsakās no steigas. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki draudzē nesaņem gaidīto ir tas, ka viņi steidzas. Cilvēki parasti grib, lai Dievs iekļaujas viņu grafikā, bet Dievs nevēlas to darīt. Vai varat iedomāties, cik daudz mēs nevaram un nespējam saņemt no Dieva tāpēc, ka mums ir savs personīgais plāns vai programma, kas apsteidz Dievu. Jā, es plānoju, bet visai reti man sanāk tā, ka plānotais realizējas pilnībā tā, kāds tas sākumā bija plānots.

    Ja mēs gribam sekot Svētajam Garam, mums ir jāpieņem Dieva noliktais laiks mūsu dzīvē. Jo ātrāk atteiksimies no pretestības un no saviem pūliņiem realizēt to, ko Dievs nevēlās darīt , jo ātrāk ieiesim Svētā Gara priekā baudot mieru, kas pārsniedz mūsu saprašanu.

    Velns nāk mūsu dzīvē un saka: „Kā tu domā, kad tad tas notiks? Varat viņam atbildēt: „Pat nevaru iedomāties, kad! Dievs to zina. Es pazīstu savu Dievu un man ar to pietiek. Visu ko es zinu, ir tas, ka Viņš mani stiprinās līdz pienāks izlaušanās laiks.”

   Ne situācijas un apstākļi ir galvenā problēma mūsu dzīvē. Galvenais ir tas, kāda ir mūsu attieksme, kad esam mainīgu un nepastāvīgu apstākļu vidū. Mūsu dzīvē ir jāļaujas nogriezt Dievam tos zarus, kas nenes augļus viņa godam.

No Džoisas Maieres TV pārraides „Dzīvības Vārds”, tēma „Kad Dievs, kad?” 

     Ciešanas

·          Ciešanas veido mīkstu, labsirdīgu, cilvēkus saprotošu, žēlastības un mīlestības pilnu sirdi.

·          Ciešanas izstrādā spēju atminēties tās samaksas augsto likmi vienmēr, kad piezogas kārdinājums pacelties pārākuma apziņā pār brāļiem, kurus tu esi mīlējis un kuri tev būtu jāmīl arī turpmāk.

·          Ciešanu mērķis ir izveidot stingru nodrošinājumu Dieva garīgo robežu nepārsniegšanai, jo pretējā gadījumā nāksies maksāt ar tām no jauna, lai varētu atgriezties tajā žēlastības līmenī, no kura ir sekojis kritiens lepnuma dēļ.

·          Ciešanas ir pieredze, kas izkristalizē Dieva cilvēkā nopietnu līdzsāpi cilvēces vajadzībā pēc glābjošā Evaņģēlija.

·          Ciešanās dzimst spēks iedegties ar Dievišķu drosmi pasaules vidū par tiem garīgās īstenības pretpoliem, starp kuriem savā izvēlē atrodas cilvēce tās virzībā uz mūžību.

·          Dieva garīgajā skolā ir klase, uz kuras durvīm stāv uzraksts „Ciešanas”. Aiz šīm durvīm mācekļi iziet to apmācības kursu, kas ļauj viņiem labāk saprast Dievu, cilvēkus un sevi. Tā ir īpaša garīgā pirts, kura bez žēlastības iztvaicē to garīgo diletantismu, kas traucē augt.

·          Garīgā pieredze bez ciešanām ir kvalifikācija ar zemu statusu, ko iegūst cilvēks ar vāju tieksmi upurēties pilnīgi.

·          Ciešanas ir Dieva cilvēka audzinošais pārtapšanas faktors, kas garantē viņam tiesības uz apsolīto zemi.

Juris Liepa, 2002. gada 08. aprīlī

     Pravietojums par ASV 2000 gadā

1.       Nākamais ASV prezidents būs svaidīts kristietis. Šis pravietojums ir piepildījies. Šodien ASV prezidents ir Džordžs Bušs juniors., kas sīvā vēlēšanu cīņā uzvarēja Elu Goru, vēlāk arī Keriju.

2.       ASV norisināsies attīrīšanās process un Dž. Bušs atjaunos visu valsti.

3.       Visas kristiešu draudzes uzplauks un visas vajāšanas beigsies. Katra kalpošana, katra draudze uzziedēs un Kunga Vārds tiks pacelts godā.

4.       Lai kas arī nenotiktu ar ASV, lai kāds arī būs tās stāvoklis, Dievs vienmēr atcerēsies arī turpmāk kā 200 vīri kas kā piligrimi atbrauca uz nākamo ASV ar kuģi vārdā „Maijpuķīte’ meklēdami vietu, kur brīvībā un mierā pielūgtu Dievu. Dievs vienmēr dos ASV savu svētību.

no TV pārraides „This is your day” Benny Hinn ar Dz. Dinakaranu

      Pārspīlējumi ticības lietās

      Septiņdesmitajos gados, it kā sekas tam, ka harizmātiskajai kustībai trūka Dieva Vārda seguma, mēs redzējām izlaužamies tā saucamo Ticības Vārdu vai Apmācību kustību. Mūs trāpīja šis vilnis, ko raksturoja semināri, semināri un atkal semināri. Un Bībeles tulkojumi – grieķu, ebreju; un sacensība to pielietošanā. Un vesela rinda Bībeļu – lielas Bībeles, biezas Bībeles, garas Bībeles. Vārds, Vārds, Vārds!

      Apliecini vārdu. Runā vārdu. Dzīvo vārdā. Ēd Vārdu. Guli ar Vārdu. Lido ar Vārdu. Tavā plauktā ir 5000 kasešu ierakstu. Kad tu beidzot izej no savas mājas divos pēc pusdienas, tu saki „Aleluja, es šodien esmu noklausījies desmit kasešu ierakstus. Tagad esmu Vārdā! Esmu izsacījis visus savus apliecinājumus šai dienai! Apliecība liek velnam bēgt.

Tu centies cilvēkiem sludināt. Varbūt tev būtu bijis labāk, ja viņiem būtu uzdevis vienkāršu jautājumu: „Kā tev iet?”

„Esmu svētīts. Slava Dievam, Aleluja! Esmu taisnots Dievā caur Jēzu Kristu. Aleluja, es nevaru tikt sakauts, un es neklusēšu un to apliecināšu. Aleluja, esmu galva un es neesmu aste!”

„Brāli, kā tev iet?”

„Esmu svētīts. Slava Dievam!” Bet kad palūkojies pa logu, apkārt tavai mašīnai ir sapulcējušies cilvēki, jo kāds tajā ir ietriecies!

Ja cilvēks atnāktu uz kruķiem un tu vaicātu” „Kā tev iet?” Viņš saskaņā ar apgūto mācību, noteikti teiktu: „Esmu dziedināts, un viss! Aleluja, man nav problēmu.”

Dažos gadījumos tu aiziesi no viņiem tālāk.

Tad nāk kādi īpaši gadījumi. Visiem draudzē ir jāvalkā firmas X pulksteņi un jābrauc ar firmas Y mašīnu, jo, ja tā nav tas nozīmē, ka viņiem nav svaidījuma. Un visiem ir jābūt vienprātībā ar šīm domām. „Vai tu man piekritīsi, brāli? Lūdzu, piekrīti man, jo citādi tu nevarēsi būt kopā ar mani.”

Es nevēlos par to vairāk runāt; tikai norādu, ka katra kustība attīsta savas pašas tradīcijas.

Piemēram, kad nāk ziedojumu trauks, cilvēkiem tiek teikts: „Katrs no jums tagad izstiepiet savu labo roku pret trauku.” Cilvēki pat nepainteresējas, kāpēc tā būtu jādara. Daži domā, ka ar to viņi pasaka savai naudai ardievas. Mēs tik vienkārši ieslīdam atkal jaunu tradīciju jūgā.

Tradīcijas, tradīcijas; tās visas ir tradīcijas!

no Rodneja Hovarda – Brauna „Pēdējās atmodas”

      Piedošana

Piedot nozīmē pārstāt apsūdzēt vainīgo un atlaist viņu nesodītu, neaizvainotu un nenopeltu. Piedošana ir žēlastības jautājums, kad cilvēks, kurš piedod, no kaut kā atsakās, un, darot to, viņš izbeidz šo lietu uz visiem laikiem.

Attiecībās mums vienmēr pastāv kārdinājums turēt prātā cilvēka pāri darījumus un trūkumus, ko mēs varētu lietot kā pierādījumus pret viņu, kad rastos vajadzība. Ja tā ir, tad patiesa piedošana nav notikusi. Šīs nepiedošanas dēļ attiecībās rodas milzum daudz spriedzes. Tās rodas arī tad, ja cilvēki jūt, ka pret viņiem joprojām tiek vērstas viņu pielaistās kļūdas pagātnē. Dievs izdzēš mūsu grēkus no Savas atmiņas un mums par tiem vairs nekad neatgādina.

no Toma Maršala grāmatas „Pareizas attiecības”, 1992.

      Paklausība garīgām autoritātēm

Vairums no, tā saucamiem, „klīstošiem vientuļniekiem” savā dzīvē un kalpošanā ir piedzīvojuši ļoti sāpīgas neveiksmes. Parasti to skaidro kā nepietiekamu pakļaušanos baznīcas autoritātēm. Kaut kādā ziņa tas tā varētu būt, taču jāsaka, ka kristiešu vidū ir bijuši arī tādi cilvēki, kas paklausīgi pakļāvušies baznīcā iestādītām varas autoritātēm, tomēr savās neveiksmēs krituši tikpat dziļi kā tie, kas šīm autoritātēm nav pakļāvušies. Der atgādināt, ka vēsture ir pārpilna dažādiem piemēriem, kur cilvēki ir bijuši pilnīgi izolēti no attiecībām ar citiem ticīgajiem. Viņi ir iznesuši uz saviem pleciem neticamus pārbaudījumus un grūtības, bet neraugoties uz to, ir palikuši uzticīgi savam Dievam.

Runājot par cilvēku paklausību un uzticību savam Kungam, ir jāuzsver, ka dažas doktrīnas, kas māca par pakļaušanos garīgajai varai, faktiski ir novedušas pie pretējiem rezultātiem nekā gaidīts.

Tas nenozīmē, ka tāpēc tagad būtu jāpropagandē neatkarīga individuālisms, taču, kad akcents tiek vairāk likts uz paklausību Kristus miesai nekā uz pašu Kungu, sekas šādai pieejai bieži vien ļoti bēdīgas. Dažas no redzamākajām un visvairāk svaidītajām kalpošanām, kuras Kungs savai Draudzei ir devis šodien, sākumā ir bijušas noraidītas lielākajā daļā kristiešu, jo tās nav likušas tik nozīmīgu uzsvaru uz saistībām ar Kristus miesu, cik saistībām ar pašu Kungu. To nesaprast ir traģiski. Rakstos nekur nav norādīts uzmanīties no tiem, kas savā staigāšanā ar Dievu, nepakļaujas otra cilvēka ietekmei.

Lielākā kļūda, kuru parasti pieļauj cilvēki ar līdera pozīcijām draudzē, ir tā, ka viņi cenšas ieņemt Svētā Gara lomu otra cilvēka dzīvē. Draudzē starp cilvēkiem attiecības jāveido Svētajam Garam un tās Viņam arī jāvada.

Ja draudze spēlē lielāku lomu nekā Kungs, tas norāda uz mūsu nolaišanos līdz tādam līmenim, kad sākam pielūgt radību Radītāja vietā, bet mūsu ticība iegūst tādu dievbijības statusu, kurā tiek noraidīts Evaņģēlija spēks. Mēs topam garīgi izmainīti ne no savas piederības draudzei, bet no piederības Kungam.

no Rika Džoinera grāmatas „Divi koki”

     Svarīgākās Eda Koula atziņas

·          Kad vīrietis nav uzticams, apšaubīts tiek, apšaubīts tiek arī viņa sacītais.

·          Mūsu dzīves mērķis ir nevis maksimāli dzīvot, bet uzturēt maksimālu dzīvi.

·          Galvenā problēma, kas traucē noticēt pozitīvajam, ir tas, ka mēs dzīvojam negatīvā pasaulē.

·          Mēs esam nolemti kļūdīties.

·          Lai noticētu pozitīvajam, mums ir sevi jāpiespiež novērsties no negatīvās pasaules.

·          Dzīves traģēdija slēpjas apstāklī, ka cilvēki dzīvo tā, it kā Dieva nebūtu.

·          Mums ir ne tikai jāmācās ticēt, bet arī jāmācās ticēt pareizi.

·          Tas, kam tu tici, veido tavu dzīvi.

·          Ticība piesaista pozitīvo, kamēr bailes piesaista negatīvo.

·          Neticība dzīvē izmaksā visdārgāk.

·          Neatlaidība vienmēr pārspēs vajāšanas.

·          Nepareiza rīcība ir balstīta nepareizā ticībā.

·          Dievs gatavo mūs panākumiem, nevis zaudējumiem.

·          Dievs neatmeta ar roku tev, tāpēc neatmet ar roku Dievam.

·          Izrādīt mīlestību nenozīmē vienmēr būt labam.

·          Patiesai mīlestībai ir ierobežojumi. Tā nedarīs neko ļauna. Iekārēm, turpretī, nav nekādu ierobežojumu, lai darītu ļaunu.

·          Dieva mīlestība mūsos ierobežos mūsu uzvedību.

·          Mīlestība uz Dievu ierobežo ļaunumu.

·          Vainas apziņa ir slepkava. Tā nospiež sirdsapziņu, garu un nonāvē attiecības.

·          Tā vietā, lai uzņemtos atbildību par savu grēku, citi vaino tos, kuru godīgais dzīvesveids viņiem atgādina viņu kļūdas.

·          Zemam dzīves līmenim vienmēr ir lielas izmaksas.

·          Mēs esam grēkā dzimuši, bet mēs neesam dzimuši, lai grēkotu.

·          Panākumi dzīvē nav krusta mērķis, bet gan rezultāts.

·          Patiesa brīvība nāk no pakļaušanās.

·          Svētrunas nedarīs tevi brīvu. Dieva patiesība darīs tevi brīvu.

·          Rīkojoties pareizi, ne vienmēr tu būsi populārs, tieši tāpat, ja arī tu esi populārs, tev nevienmēr varbūt taisnība.

·          Dzīves mīkstčaulība nāk no sirds cietības.

·          Visu veidu grēki apsola kalpot un izpatikt, bet patiesībā tie vēlas tikai paverdzināt un dominēt.

·          Dieva piedošana domāta mums, tomēr mēs to nesaņemam, ja to nelūdzam.

·          Mēs nespēlējam dzīvi, mēs to dzīvojam.

·          Koķetēt ar velnu, kamēr pasaule iet uz elli, ir šausmīgs nolaidības grēks.

·          Zems morāles līmenis noved pie augsta mirstības līmeņa.

·          Sirdsapziņa tiesā pēc tiem standartiem, kuri tajā ir ielikti, pateicoties zināšanām par Dievu, sociālo standartu un Dieva Vārdu.

·          Bibliskais analfabētisms aiztur garīgo attīstību.

·          Dievam ir stratēģija, kā tikt galā ar jebkuru šķērsli.

·          Ārsti savas kļūdas aprok, sludinātājiem ar tām jādzīvo.

·          Lūgšanas brīnums, kad tas dzīvē tiek nolikts pirmajā vietā, liek daudz vieglāk kārtoties pārējām lietām.

·          Svētā Gara spēks dot drosmi parādīties atklātībā.

·          Būt dusmīgam uz Dievu, turēt sevī aizvainojumu pret viņu par kādu it kā nodarītu netaisnību nozīmē atteikties no sava vienīgā palīdzības avota.

·          Tu nekad nevari būt par jaunu, lai tiktu mācīts, un nekad par vecu, lai mācītu.

·          Narkotikas un alkohols ir viltus mierinātāji, jo tie tevi paceļ., lai nomestu zemē.

·          Tērēt visu savu enerģiju, lai mainītu valdības vai iedibinātu jaunu pasaules kārtību, nozīmē sadusmot Dieva žēlastību savā dzīvē. (tas priekš A. Ļedjajeva)

no Edvīna Luisa Kola grāmatas „Stipri vīri grūtos laikos”, 2004

     Atklāsme jeb atsegšanās laiks, lai atklātos

    Lai iepazītu un saprastu otru cilvēku ir vajadzīgs vēl kaut kas un šis „kaut kas” ir pilnīgi atkarīgs no otra cilvēka vēlēšanās sevi atklāt. Mēs iepazīstam cilvēkus attiecīgi tik daudz, cik viņi mums atklājas. Mēs ļoti to labi saprotam, kad ir runa par attiecībām ar Dievu. Mūsu Dieva atziņa ir pilnīgi atkarīga no atklāsmes, tas ir, no Dieva vēlēšanās atklāt mums Sevi. „Vai tad tu vari izprast Dieva apslēptos dziļumus?” jautā Ījabs. Nē tas nav iespējams. Mēs esam atkarīgi no Dieva vēlēšanās atklāties mums. Atklāsmi saņemam tad, kad Dievs atklāj pats Sevi. Tie kuri vēlas iegūt zināšanas par Dievu bez atklāsmes, vienkārši nesaprot personu uzbūvi. Tu nevari iepazīt otru cilvēku ar prātu vien, jo tu esi pilnīgi atkarīgs no otra cilvēka gatavības atklāties.

No Toma Maršala grāmatas „Pareizas attiecības”, 2000

     P.S. Piezīme

    Dievs ir Gars, tāpēc atklāsmei par viņu jābūt garīgai. Burts nokauj pareizu izpratni par Dievu, to, kāds Viņš ir pēc būtības. Dievs nekaunas Sevi atsegt, jo ir bez grēka. Atziņa jeb atzīšana (t.i. saprašana, iepazīšana) nāk tikai tad, kad lietas ir atklātas nevis apslēptas.

Juris Liepa

      Jahve

1. Jehova – Jire: „Tas Kungs parūpēsies (gādās)”. Sk. 1Moz. 22:13,14. Šeit Jehova parūpējās par Ābrahamu, viņa lielākajā pārbaudījuma laikā. Dievs ne tikai zina mūsu vajadzības, bet arī gādā īstā laikā.

2. Jehova – Rafa: „Tas Kungs, kas dziedina”. Sk. 2.Moz. 15:26.  Pēc tam, kāds Dievs bija Māras rūgtos ūdeņus pārvērtis saldos un dzeramos, Dievs Izraēla tautai atklāja savu spēju un vēlēšanos uzturēt viņus fiziski veselus, ja viņi būs paklausīgi Viņa gribai un vadībai.

3. Jehova – Nissi: „Tas Kungs mūsu vairogs”. Sk. 2.Moz. 17:8-15. Cīņā pret amelekiešiem, Dievs deva Jozuam un tā vīriem spēju uzvarēt viņu pirmajā kaujā. Tas norāda, ka Dieva cilvēkiem viņu dzīves cīņas nav jāizcīna vieniem pašiem. Dievs ne tikai palīdz, bet vada cauri visiem notikumiem.

4. Jehova –Šalom: „Tas Kungs ir miers”. Sk. Soģ. 6:24. Gideons bija pieradis tikai mukt un slēpties no Midiāniešu laupītājiem. Dievs viņu izredzēja vadīt Izraēlu uz uzvaru pār nomācošo ienaidnieku. Kaut gan Gideons apšaubīja savas spējas un atbilstību uzdevumam, Dievs viņam deva mieru.

5. Jehova – Raah: „Tas Kungs ir mans gans”. Sk. Ps. 23:1. Šeit mēs redzam Dieva vēlēšanos vadīt mūs un rūpēties par mums, līdzīgi kā gans rūpējas par savām avīm. Tās ir pilnīgi atkarīgas no Viņa aizsardzības, vadības un rūpēm. Atslēga tam ir mūsu vēlēšanās kļūt paklausīgiem (paļāvīgiem).

6. Jehova – Tsidkenu: „Tas Kungs mūsu taisnība”. Sk. Jer. 23:6. Šis vārds mums atgādina, ka paši ar savām pūlēm mēs nespējam izdzēst mūsu grēcību un izbēgt no soda. Tikai caur Dieva darbu mūsu dzīvēs mēs varam piedzīvot personīgu taisnību.

7. Jehova – Šamma: „Tas Kungs ir šeit”. Sk. Ec. 48:35. Šeit norādīts uz Dieva klātbūtni laikā, kad Kristus valdīs un būs kopā ar savu taustu Izraēlu. Tam ir arī ļoti personīga nozīme ikviena kristieša dzīvē, jo mēs esam piedzīvojuši to, ka Viņš mājo un valda mūsu sirdīs un dzīvēs.

No Jerald Daffe neklātienes programmas Starptautiskās Draudzes kalpošanai.